abbacinatus

Latin

Perfect passive participle of abbacinō.

abbacinātus m (feminine abbacināta, neuter abbacinātum); first/second declension

First/second declension.

Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter	Masculine	Feminine	Neuter
Number	Singular			Plural
Nominative	abbacinātus	abbacināta	abbacinātum	abbacinātī	abbacinātae	abbacināta
Genitive	abbacinātī	abbacinātae	abbacinātī	abbacinātōrum	abbacinātārum	abbacinātōrum
Dative	abbacinātō	abbacinātae	abbacinātō	abbacinātīs	abbacinātīs	abbacinātīs
Accusative	abbacinātum	abbacinātam	abbacinātum	abbacinātōs	abbacinātās	abbacināta
Ablative	abbacinātō	abbacinātā	abbacinātō	abbacinātīs	abbacinātīs	abbacinātīs
Vocative	abbacināte	abbacināta	abbacinātum	abbacinātī	abbacinātae	abbacināta

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.