abnegativus

Latin

Etymology

From abnegō (to refuse) + -īvus.

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /ab.ne.ɡaːˈtiː.wus/, [ab.nɛ.ɡaːˈtiː.wʊs]

Adjective

abnegātīvus (feminine abnegātīva, neuter abnegātīvum); first/second declension

  1. negative

Declension

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative abnegātīvus abnegātīva abnegātīvum abnegātīvī abnegātīvae abnegātīva
Genitive abnegātīvī abnegātīvae abnegātīvī abnegātīvōrum abnegātīvārum abnegātīvōrum
Dative abnegātīvō abnegātīvae abnegātīvō abnegātīvīs abnegātīvīs abnegātīvīs
Accusative abnegātīvum abnegātīvam abnegātīvum abnegātīvōs abnegātīvās abnegātīva
Ablative abnegātīvō abnegātīvā abnegātīvō abnegātīvīs abnegātīvīs abnegātīvīs
Vocative abnegātīve abnegātīva abnegātīvum abnegātīvī abnegātīvae abnegātīva

Synonyms

Descendants

References

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.