angario

See also: angariò

Italian

Verb

angario

  1. first-person singular present indicative of angariare

Anagrams

Latin

Alternative forms

Etymology

From angāria (“compulsory service”) +‎ -ō.

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /anˈɡa.ri.oː/, [aŋˈɡa.ri.oː]

Verb

angāriō (present infinitive angāriāre, perfect active angāriāvī, supine angāriātum); first conjugation

  1. I demand something, commandeer.
  2. I compel, constrain.

Inflection
   Conjugation of angario (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present angāriō angāriās angāriat angāriāmus angāriātis angāriant
imperfect angāriābam angāriābās angāriābat angāriābāmus angāriābātis angāriābant
future angāriābō angāriābis angāriābit angāriābimus angāriābitis angāriābunt
perfect angāriāvī angāriāvistī angāriāvit angāriāvimus angāriāvistis angāriāvērunt, angāriāvēre
pluperfect angāriāveram angāriāverās angāriāverat angāriāverāmus angāriāverātis angāriāverant
future perfect angāriāverō angāriāveris angāriāverit angāriāverimus angāriāveritis angāriāverint
passive present angārior angāriāris, angāriāre angāriātur angāriāmur angāriāminī angāriantur
imperfect angāriābar angāriābāris, angāriābāre angāriābātur angāriābāmur angāriābāminī angāriābantur
future angāriābor angāriāberis, angāriābere angāriābitur angāriābimur angāriābiminī angāriābuntur
perfect angāriātus + present active indicative of sum
pluperfect angāriātus + imperfect active indicative of sum
future perfect angāriātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present angāriem angāriēs angāriet angāriēmus angāriētis angārient
imperfect angāriārem angāriārēs angāriāret angāriārēmus angāriārētis angāriārent
perfect angāriāverim angāriāverīs angāriāverit angāriāverimus angāriāveritis angāriāverint
pluperfect angāriāvissem angāriāvissēs angāriāvisset angāriāvissēmus angāriāvissētis angāriāvissent
passive present angārier angāriēris, angāriēre angāriētur angāriēmur angāriēminī angārientur
imperfect angāriārer angāriārēris, angāriārēre angāriārētur angāriārēmur angāriārēminī angāriārentur
perfect angāriātus + present active subjunctive of sum
pluperfect angāriātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — angāriā — — angāriāte —
future — angāriātō angāriātō — angāriātōte angāriantō
passive present — angāriāre — — angāriāminī —
future — angāriātor angāriātor — — angāriantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives angāriāre angāriāvisse angāriātūrus esse angāriārī angāriātus esse angāriātum īrī
participles angāriāns — angāriātūrus — angāriātus angāriandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
angāriāre angāriandī angāriandō angāriandum angāriātum angāriātū

References
  • angario in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • angario in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette

Portuguese

Verb

angario

  1. first-person singular present indicative of angariar
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.