appetitivus

Latin

Etymology

From appetītus (attack, desire, longing) + -īvus.

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /ap.pe.tiːˈtiː.wus/, [ap.pɛ.tiːˈtiː.wʊs]

Adjective

appetītīvus (feminine appetītīva, neuter appetītīvum); first/second-declension adjective

  1. one that strives or longs for something

Declension

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative appetītīvus appetītīva appetītīvum appetītīvī appetītīvae appetītīva
Genitive appetītīvī appetītīvae appetītīvī appetītīvōrum appetītīvārum appetītīvōrum
Dative appetītīvō appetītīvō appetītīvīs
Accusative appetītīvum appetītīvam appetītīvum appetītīvōs appetītīvās appetītīva
Ablative appetītīvō appetītīvā appetītīvō appetītīvīs
Vocative appetītīve appetītīva appetītīvum appetītīvī appetītīvae appetītīva

References

  • appetitivus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.