appropiaturus

Latin

Etymology

Future active participle of appropiō

Participle

appropiātūrus m (feminine appropiātūra, neuter appropiātūrum); first/second declension

  1. about to approach

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative appropiātūrus appropiātūra appropiātūrum appropiātūrī appropiātūrae appropiātūra
Genitive appropiātūrī appropiātūrae appropiātūrī appropiātūrōrum appropiātūrārum appropiātūrōrum
Dative appropiātūrō appropiātūrae appropiātūrō appropiātūrīs appropiātūrīs appropiātūrīs
Accusative appropiātūrum appropiātūram appropiātūrum appropiātūrōs appropiātūrās appropiātūra
Ablative appropiātūrō appropiātūrā appropiātūrō appropiātūrīs appropiātūrīs appropiātūrīs
Vocative appropiātūre appropiātūra appropiātūrum appropiātūrī appropiātūrae appropiātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.