auscultatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of auscultō
Participle
auscultātus m (feminine auscultāta, neuter auscultātum); first/second declension
Declension
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | auscultātus | auscultāta | auscultātum | auscultātī | auscultātae | auscultāta | |
| Genitive | auscultātī | auscultātae | auscultātī | auscultātōrum | auscultātārum | auscultātōrum | |
| Dative | auscultātō | auscultātae | auscultātō | auscultātīs | auscultātīs | auscultātīs | |
| Accusative | auscultātum | auscultātam | auscultātum | auscultātōs | auscultātās | auscultāta | |
| Ablative | auscultātō | auscultātā | auscultātō | auscultātīs | auscultātīs | auscultātīs | |
| Vocative | auscultāte | auscultāta | auscultātum | auscultātī | auscultātae | auscultāta | |
References
- auscultatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- auscultatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.