carinatus
Latin
Etymology
From carīna (“keel”)
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ka.riːˈnaː.tus/, [ka.riːˈnaː.tʊs]
Declension
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | carīnātus | carīnāta | carīnātum | carīnātī | carīnātae | carīnāta | |
Genitive | carīnātī | carīnātae | carīnātī | carīnātōrum | carīnātārum | carīnātōrum | |
Dative | carīnātō | carīnātae | carīnātō | carīnātīs | carīnātīs | carīnātīs | |
Accusative | carīnātum | carīnātam | carīnātum | carīnātōs | carīnātās | carīnāta | |
Ablative | carīnātō | carīnātā | carīnātō | carīnātīs | carīnātīs | carīnātīs | |
Vocative | carīnāte | carīnāta | carīnātum | carīnātī | carīnātae | carīnāta |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.