caroliniensis
Latin
Etymology
Carolīna + -iēnsis.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ka.ro.liː.niˈen.sis/, [ka.rɔ.liː.niˈẽː.sɪs]
Adjective
carolīniēnsis (neuter carolīniēnse); third declension
Declension
Third declension.
Number | Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
Nominative | carolīniēnsis | carolīniēnse | carolīniēnsēs | carolīniēnsia | |
Genitive | carolīniēnsis | carolīniēnsis | carolīniēnsium | carolīniēnsium | |
Dative | carolīniēnsī | carolīniēnsī | carolīniēnsibus | carolīniēnsibus | |
Accusative | carolīniēnsem | carolīniēnse | carolīniēnsēs, carolīniēnsīs | carolīniēnsia | |
Ablative | carolīniēnsī | carolīniēnsī | carolīniēnsibus | carolīniēnsibus | |
Vocative | carolīniēnsis | carolīniēnse | carolīniēnsēs | carolīniēnsia |
Synonyms
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.