celaturus
Latin
Etymology
Future active participle of cēlō.
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | cēlātūrus | cēlātūra | cēlātūrum | cēlātūrī | cēlātūrae | cēlātūra | |
Genitive | cēlātūrī | cēlātūrae | cēlātūrī | cēlātūrōrum | cēlātūrārum | cēlātūrōrum | |
Dative | cēlātūrō | cēlātūrae | cēlātūrō | cēlātūrīs | cēlātūrīs | cēlātūrīs | |
Accusative | cēlātūrum | cēlātūram | cēlātūrum | cēlātūrōs | cēlātūrās | cēlātūra | |
Ablative | cēlātūrō | cēlātūrā | cēlātūrō | cēlātūrīs | cēlātūrīs | cēlātūrīs | |
Vocative | cēlātūre | cēlātūra | cēlātūrum | cēlātūrī | cēlātūrae | cēlātūra |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.