clamitatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of clāmitō.

Participle

clāmitātus m (feminine clāmitāta, neuter clāmitātum); first/second declension

  1. yelled

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative clāmitātus clāmitāta clāmitātum clāmitātī clāmitātae clāmitāta
Genitive clāmitātī clāmitātae clāmitātī clāmitātōrum clāmitātārum clāmitātōrum
Dative clāmitātō clāmitātae clāmitātō clāmitātīs clāmitātīs clāmitātīs
Accusative clāmitātum clāmitātam clāmitātum clāmitātōs clāmitātās clāmitāta
Ablative clāmitātō clāmitātā clāmitātō clāmitātīs clāmitātīs clāmitātīs
Vocative clāmitāte clāmitāta clāmitātum clāmitātī clāmitātae clāmitāta
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.