coangusto

Latin

Etymology

From con- +‎ angustō.

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /ko.anˈɡus.toː/, [kɔ.aŋˈɡʊs.toː]

Verb

coangustō (present infinitive coangustāre, perfect active coangustāvī, supine coangustātum); first conjugation

  1. I confine, compress, enclose
  2. I limit, restrict

Inflection
   Conjugation of coangusto (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present coangustō coangustās coangustat coangustāmus coangustātis coangustant
imperfect coangustābam coangustābās coangustābat coangustābāmus coangustābātis coangustābant
future coangustābō coangustābis coangustābit coangustābimus coangustābitis coangustābunt
perfect coangustāvī coangustāvistī coangustāvit coangustāvimus coangustāvistis coangustāvērunt, coangustāvēre
pluperfect coangustāveram coangustāverās coangustāverat coangustāverāmus coangustāverātis coangustāverant
future perfect coangustāverō coangustāveris coangustāverit coangustāverimus coangustāveritis coangustāverint
passive present coangustor coangustāris, coangustāre coangustātur coangustāmur coangustāminī coangustantur
imperfect coangustābar coangustābāris, coangustābāre coangustābātur coangustābāmur coangustābāminī coangustābantur
future coangustābor coangustāberis, coangustābere coangustābitur coangustābimur coangustābiminī coangustābuntur
perfect coangustātus + present active indicative of sum
pluperfect coangustātus + imperfect active indicative of sum
future perfect coangustātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present coangustem coangustēs coangustet coangustēmus coangustētis coangustent
imperfect coangustārem coangustārēs coangustāret coangustārēmus coangustārētis coangustārent
perfect coangustāverim coangustāverīs coangustāverit coangustāverimus coangustāveritis coangustāverint
pluperfect coangustāvissem coangustāvissēs coangustāvisset coangustāvissēmus coangustāvissētis coangustāvissent
passive present coanguster coangustēris, coangustēre coangustētur coangustēmur coangustēminī coangustentur
imperfect coangustārer coangustārēris, coangustārēre coangustārētur coangustārēmur coangustārēminī coangustārentur
perfect coangustātus + present active subjunctive of sum
pluperfect coangustātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — coangustā — — coangustāte —
future — coangustātō coangustātō — coangustātōte coangustantō
passive present — coangustāre — — coangustāminī —
future — coangustātor coangustātor — — coangustantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives coangustāre coangustāvisse coangustātūrus esse coangustārī coangustātus esse coangustātum īrī
participles coangustāns — coangustātūrus — coangustātus coangustandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
coangustāre coangustandī coangustandō coangustandum coangustātum coangustātū

References
  • coangusto in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • coangusto in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • coangusto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.