commutatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of commūtō.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | commūtātus | commūtāta | commūtātum | commūtātī | commūtātae | commūtāta | |
| Genitive | commūtātī | commūtātae | commūtātī | commūtātōrum | commūtātārum | commūtātōrum | |
| Dative | commūtātō | commūtātae | commūtātō | commūtātīs | commūtātīs | commūtātīs | |
| Accusative | commūtātum | commūtātam | commūtātum | commūtātōs | commūtātās | commūtāta | |
| Ablative | commūtātō | commūtātā | commūtātō | commūtātīs | commūtātīs | commūtātīs | |
| Vocative | commūtāte | commūtāta | commūtātum | commūtātī | commūtātae | commūtāta | |
References
- commutatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- commutatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.