conaturus
Latin
Etymology
Future active participle of cōnor.
Declension
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | cōnātūrus | cōnātūra | cōnātūrum | cōnātūrī | cōnātūrae | cōnātūra | |
Genitive | cōnātūrī | cōnātūrae | cōnātūrī | cōnātūrōrum | cōnātūrārum | cōnātūrōrum | |
Dative | cōnātūrō | cōnātūrae | cōnātūrō | cōnātūrīs | cōnātūrīs | cōnātūrīs | |
Accusative | cōnātūrum | cōnātūram | cōnātūrum | cōnātūrōs | cōnātūrās | cōnātūra | |
Ablative | cōnātūrō | cōnātūrā | cōnātūrō | cōnātūrīs | cōnātūrīs | cōnātūrīs | |
Vocative | cōnātūre | cōnātūra | cōnātūrum | cōnātūrī | cōnātūrae | cōnātūra |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.