conquieturus

Latin

Etymology

Future active participle of conquiēscō.

Participle

conquiētūrus m (feminine conquiētūra, neuter conquiētūrum); first/second declension

  1. about to rest

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative conquiētūrus conquiētūra conquiētūrum conquiētūrī conquiētūrae conquiētūra
Genitive conquiētūrī conquiētūrae conquiētūrī conquiētūrōrum conquiētūrārum conquiētūrōrum
Dative conquiētūrō conquiētūrae conquiētūrō conquiētūrīs conquiētūrīs conquiētūrīs
Accusative conquiētūrum conquiētūram conquiētūrum conquiētūrōs conquiētūrās conquiētūra
Ablative conquiētūrō conquiētūrā conquiētūrō conquiētūrīs conquiētūrīs conquiētūrīs
Vocative conquiētūre conquiētūra conquiētūrum conquiētūrī conquiētūrae conquiētūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.