cruentatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of cruentō.

Participle

cruentātus (feminine cruentāta, neuter cruentātum); first/second-declension participle

  1. stained, bloodstained

Declension

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative cruentātus cruentāta cruentātum cruentātī cruentātae cruentāta
Genitive cruentātī cruentātae cruentātī cruentātōrum cruentātārum cruentātōrum
Dative cruentātō cruentātō cruentātīs
Accusative cruentātum cruentātam cruentātum cruentātōs cruentātās cruentāta
Ablative cruentātō cruentātā cruentātō cruentātīs
Vocative cruentāte cruentāta cruentātum cruentātī cruentātae cruentāta
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.