dacicus

Latin

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /ˈdaː.ki.kus/, [ˈdaː.kɪ.kʊs]

Adjective

dācicus (feminine dācica, neuter dācicum); first/second declension

  1. Dacian

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative dācicus dācica dācicum dācicī dācicae dācica
Genitive dācicī dācicae dācicī dācicōrum dācicārum dācicōrum
Dative dācicō dācicae dācicō dācicīs dācicīs dācicīs
Accusative dācicum dācicam dācicum dācicōs dācicās dācica
Ablative dācicō dācicā dācicō dācicīs dācicīs dācicīs
Vocative dācice dācica dācicum dācicī dācicae dācica

References
  • dacicus in Harry Thurston Peck, editor (1898) Harper's Dictionary of Classical Antiquities, New York: Harper & Brothers
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.