defatigatus
Latin
Participle
dēfatīgātus m (feminine dēfatīgāta, neuter dēfatīgātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | dēfatīgātus | dēfatīgāta | dēfatīgātum | dēfatīgātī | dēfatīgātae | dēfatīgāta | |
Genitive | dēfatīgātī | dēfatīgātae | dēfatīgātī | dēfatīgātōrum | dēfatīgātārum | dēfatīgātōrum | |
Dative | dēfatīgātō | dēfatīgātae | dēfatīgātō | dēfatīgātīs | dēfatīgātīs | dēfatīgātīs | |
Accusative | dēfatīgātum | dēfatīgātam | dēfatīgātum | dēfatīgātōs | dēfatīgātās | dēfatīgāta | |
Ablative | dēfatīgātō | dēfatīgātā | dēfatīgātō | dēfatīgātīs | dēfatīgātīs | dēfatīgātīs | |
Vocative | dēfatīgāte | dēfatīgāta | dēfatīgātum | dēfatīgātī | dēfatīgātae | dēfatīgāta |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.