definitivus

Latin

Etymology

From dēfīniō (“to define”) +‎ -īvus.

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /deː.fiː.niːˈtiː.wus/, [deː.fiː.niːˈtiː.wʊs]

Adjective

dēfīnītīvus (feminine dēfīnītīva, neuter dēfīnītīvum); first/second declension

  1. definitive, explanatory
  2. definite, distinct, plain

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative dēfīnītīvus dēfīnītīva dēfīnītīvum dēfīnītīvī dēfīnītīvae dēfīnītīva
Genitive dēfīnītīvī dēfīnītīvae dēfīnītīvī dēfīnītīvōrum dēfīnītīvārum dēfīnītīvōrum
Dative dēfīnītīvō dēfīnītīvae dēfīnītīvō dēfīnītīvīs dēfīnītīvīs dēfīnītīvīs
Accusative dēfīnītīvum dēfīnītīvam dēfīnītīvum dēfīnītīvōs dēfīnītīvās dēfīnītīva
Ablative dēfīnītīvō dēfīnītīvā dēfīnītīvō dēfīnītīvīs dēfīnītīvīs dēfīnītīvīs
Vocative dēfīnītīve dēfīnītīva dēfīnītīvum dēfīnītīvī dēfīnītīvae dēfīnītīva

References
  • definitivus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • definitivus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • definitivus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.