definitus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēfīniō.

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /deː.fiːˈniː.tus/, [deː.fiːˈniː.tʊs]

Participle

dēfīnītus m (feminine dēfīnīta, neuter dēfīnītum); first/second declension

  1. limited, terminated

Declension

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative dēfīnītus dēfīnīta dēfīnītum dēfīnītī dēfīnītae dēfīnīta
Genitive dēfīnītī dēfīnītae dēfīnītī dēfīnītōrum dēfīnītārum dēfīnītōrum
Dative dēfīnītō dēfīnītae dēfīnītō dēfīnītīs dēfīnītīs dēfīnītīs
Accusative dēfīnītum dēfīnītam dēfīnītum dēfīnītōs dēfīnītās dēfīnīta
Ablative dēfīnītō dēfīnītā dēfīnītō dēfīnītīs dēfīnītīs dēfīnītīs
Vocative dēfīnīte dēfīnīta dēfīnītum dēfīnītī dēfīnītae dēfīnīta

References
  • definitus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • definitus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • definitus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.