delatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of dēferō (“carry away”).
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | dēlātus | dēlāta | dēlātum | dēlātī | dēlātae | dēlāta | |
Genitive | dēlātī | dēlātae | dēlātī | dēlātōrum | dēlātārum | dēlātōrum | |
Dative | dēlātō | dēlātae | dēlātō | dēlātīs | dēlātīs | dēlātīs | |
Accusative | dēlātum | dēlātam | dēlātum | dēlātōs | dēlātās | dēlāta | |
Ablative | dēlātō | dēlātā | dēlātō | dēlātīs | dēlātīs | dēlātīs | |
Vocative | dēlāte | dēlāta | dēlātum | dēlātī | dēlātae | dēlāta |
References
- delatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- delatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.