deleo

See also: Deleo

Latin

Etymology

Possible connection with Latin lētum, linō.

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /ˈdeː.le.oː/, [ˈdeː.ɫe.oː]

Verb

dēleō (present infinitive dēlēre, perfect active dēlēvī, supine dēlētum); second conjugation

  1. I destroy
    • 234 - 149 BCE — Cato the Elder
      Ceterum censeo Carthaginem esse delendam
      Furthermore I think Carthage must be destroyed
  2. I finish, terminate

Inflection
   Conjugation of deleo (second conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēleō dēlēs dēlet dēlēmus dēlētis dēlent
imperfect dēlēbam dēlēbās dēlēbat dēlēbāmus dēlēbātis dēlēbant
future dēlēbō dēlēbis dēlēbit dēlēbimus dēlēbitis dēlēbunt
perfect dēlēvī dēlēvistī dēlēvit dēlēvimus dēlēvistis dēlēvērunt, dēlēvēre
pluperfect dēlēveram dēlēverās dēlēverat dēlēverāmus dēlēverātis dēlēverant
future perfect dēlēverō dēlēveris dēlēverit dēlēverimus dēlēveritis dēlēverint
passive present dēleor dēlēris, dēlēre dēlētur dēlēmur dēlēminī dēlentur
imperfect dēlēbar dēlēbāris, dēlēbāre dēlēbātur dēlēbāmur dēlēbāminī dēlēbantur
future dēlēbor dēlēberis, dēlēbere dēlēbitur dēlēbimur dēlēbiminī dēlēbuntur
perfect dēlētus + present active indicative of sum
pluperfect dēlētus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēlētus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēleam dēleās dēleat dēleāmus dēleātis dēleant
imperfect dēlērem dēlērēs dēlēret dēlērēmus dēlērētis dēlērent
perfect dēlēverim dēlēverīs dēlēverit dēlēverimus dēlēveritis dēlēverint
pluperfect dēlēvissem dēlēvissēs dēlēvisset dēlēvissēmus dēlēvissētis dēlēvissent
passive present dēlear dēleāris, dēleāre dēleātur dēleāmur dēleāminī dēleantur
imperfect dēlērer dēlērēris, dēlērēre dēlērētur dēlērēmur dēlērēminī dēlērentur
perfect dēlētus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēlētus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēlē — — dēlēte —
future — dēlētō dēlētō — dēlētōte dēlentō
passive present — dēlēre — — dēlēminī —
future — dēlētor dēlētor — — dēlentor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēlēre dēlēvisse dēlētūrus esse dēlērī dēlētus esse dēlētum īrī
participles dēlēns — dēlētūrus — dēlētus dēlendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dēlēre dēlendī dēlendō dēlendum dēlētum dēlētū

Descendants

References
  • deleo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • deleo in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • deleo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
  • Carl Meissner; Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎, London: Macmillan and Co.
    • to be burned to ashes: incendio deleri, absūmi
    • to blot out a reproach: maculam (conceptam) delere, eluere
    • nothing will ever make me forgetful of him: memoriam eius nulla umquam delebit (obscurabit) oblivio (Fam. 2. 1)
    • to be forgotten, pass into oblivion: oblivione obrui, deleri, exstingui
    • to banish all feeling of prejudice from the mind: suspicionem ex animo delere
    • to annihilate all religious feeling: omnem religionem tollere, delere
    • to proclaim a general amnesty: omnem memoriam discordiarum oblivione sempiterna delere (Phil. 1. 1. 1)
    • to trample all law under foot: ius ac fas omne delere
    • to annihilate, cut up the enemy, an army: hostes, exercitum delere, concīdere
    • to absolutely annihilate the enemy: hostes ad internecionem caedere, delere (Liv. 9. 26)
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.