delino

Latin

Etymology

From dē- +‎ linō.

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /ˈdeː.li.noː/, [ˈdeː.lɪ.noː]

Verb

dēlinō (present infinitive dēlinere, perfect active dēlivī, supine dēlitum); third conjugation

  1. I smear, daub, anoint (with)
  2. I obliterate, smudge, blot out

Inflection
   Conjugation of delino (third conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēlinō dēlinis dēlinit dēlinimus dēlinitis dēlinunt
imperfect dēlinēbam dēlinēbās dēlinēbat dēlinēbāmus dēlinēbātis dēlinēbant
future dēlinam dēlinēs dēlinet dēlinēmus dēlinētis dēlinent
perfect dēlivī dēlivistī dēlivit dēlivimus dēlivistis dēlivērunt, dēlivēre
pluperfect dēliveram dēliverās dēliverat dēliverāmus dēliverātis dēliverant
future perfect dēliverō dēliveris dēliverit dēliverimus dēliveritis dēliverint
passive present dēlinor dēlineris, dēlinere dēlinitur dēlinimur dēliniminī dēlinuntur
imperfect dēlinēbar dēlinēbāris, dēlinēbāre dēlinēbātur dēlinēbāmur dēlinēbāminī dēlinēbantur
future dēlinar dēlinēris, dēlinēre dēlinētur dēlinēmur dēlinēminī dēlinentur
perfect dēlitus + present active indicative of sum
pluperfect dēlitus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēlitus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēlinam dēlinās dēlinat dēlināmus dēlinātis dēlinant
imperfect dēlinerem dēlinerēs dēlineret dēlinerēmus dēlinerētis dēlinerent
perfect dēliverim dēliverīs dēliverit dēliverimus dēliveritis dēliverint
pluperfect dēlivissem dēlivissēs dēlivisset dēlivissēmus dēlivissētis dēlivissent
passive present dēlinar dēlināris, dēlināre dēlinātur dēlināmur dēlināminī dēlinantur
imperfect dēlinerer dēlinerēris, dēlinerēre dēlinerētur dēlinerēmur dēlinerēminī dēlinerentur
perfect dēlitus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēlitus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēline — — dēlinite —
future — dēlinitō dēlinitō — dēlinitōte dēlinuntō
passive present — dēlinere — — dēliniminī —
future — dēlinitor dēlinitor — — dēlinuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēlinere dēlivisse dēlitūrus esse dēlinī dēlitus esse dēlitum īrī
participles dēlinēns — dēlitūrus — dēlitus dēlinendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dēlinere dēlinendī dēlinendō dēlinendum dēlitum dēlitū

References
  • delino in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • delino in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • delino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.