demigratus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of dēmigrō.
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | dēmigrātus | dēmigrāta | dēmigrātum | dēmigrātī | dēmigrātae | dēmigrāta | |
Genitive | dēmigrātī | dēmigrātae | dēmigrātī | dēmigrātōrum | dēmigrātārum | dēmigrātōrum | |
Dative | dēmigrātō | dēmigrātae | dēmigrātō | dēmigrātīs | dēmigrātīs | dēmigrātīs | |
Accusative | dēmigrātum | dēmigrātam | dēmigrātum | dēmigrātōs | dēmigrātās | dēmigrāta | |
Ablative | dēmigrātō | dēmigrātā | dēmigrātō | dēmigrātīs | dēmigrātīs | dēmigrātīs | |
Vocative | dēmigrāte | dēmigrāta | dēmigrātum | dēmigrātī | dēmigrātae | dēmigrāta |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.