deputatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of dēputō.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /deː.puˈtaː.tus/, [deː.pʊˈtaː.tʊs]
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | dēputātus | dēputāta | dēputātum | dēputātī | dēputātae | dēputāta | |
Genitive | dēputātī | dēputātae | dēputātī | dēputātōrum | dēputātārum | dēputātōrum | |
Dative | dēputātō | dēputātae | dēputātō | dēputātīs | dēputātīs | dēputātīs | |
Accusative | dēputātum | dēputātam | dēputātum | dēputātōs | dēputātās | dēputāta | |
Ablative | dēputātō | dēputātā | dēputātō | dēputātīs | dēputātīs | dēputātīs | |
Vocative | dēputāte | dēputāta | dēputātum | dēputātī | dēputātae | dēputāta |
References
- deputatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.