derivans
Latin
Etymology
Present participle of dērīvō.
Participle
dērīvāns m, f, n (genitive dērīvantis); third declension
Inflection
Third declension.
Number | Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
Nominative | dērīvāns | dērīvāns | dērīvantēs | dērīvantia | |
Genitive | dērīvantis | dērīvantis | dērīvantium | dērīvantium | |
Dative | dērīvantī | dērīvantī | dērīvantibus | dērīvantibus | |
Accusative | dērīvantem | dērīvāns | dērīvantēs, dērīvantīs | dērīvantia | |
Ablative | dērīvante, dērīvantī1 | dērīvante, dērīvantī1 | dērīvantibus | dērīvantibus | |
Vocative | dērīvāns | dērīvāns | dērīvantēs | dērīvantia |
1When used purely as an adjective.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.