derivatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of dērīvō.
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | dērīvātus | dērīvāta | dērīvātum | dērīvātī | dērīvātae | dērīvāta | |
Genitive | dērīvātī | dērīvātae | dērīvātī | dērīvātōrum | dērīvātārum | dērīvātōrum | |
Dative | dērīvātō | dērīvātae | dērīvātō | dērīvātīs | dērīvātīs | dērīvātīs | |
Accusative | dērīvātum | dērīvātam | dērīvātum | dērīvātōs | dērīvātās | dērīvāta | |
Ablative | dērīvātō | dērīvātā | dērīvātō | dērīvātīs | dērīvātīs | dērīvātīs | |
Vocative | dērīvāte | dērīvāta | dērīvātum | dērīvātī | dērīvātae | dērīvāta |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.