devolutus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of dēvolvō.
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | dēvolūtus | dēvolūta | dēvolūtum | dēvolūtī | dēvolūtae | dēvolūta | |
Genitive | dēvolūtī | dēvolūtae | dēvolūtī | dēvolūtōrum | dēvolūtārum | dēvolūtōrum | |
Dative | dēvolūtō | dēvolūtae | dēvolūtō | dēvolūtīs | dēvolūtīs | dēvolūtīs | |
Accusative | dēvolūtum | dēvolūtam | dēvolūtum | dēvolūtōs | dēvolūtās | dēvolūta | |
Ablative | dēvolūtō | dēvolūtā | dēvolūtō | dēvolūtīs | dēvolūtīs | dēvolūtīs | |
Vocative | dēvolūte | dēvolūta | dēvolūtum | dēvolūtī | dēvolūtae | dēvolūta |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.