dilatatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of dīlātō.
Declension
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | dīlātātus | dīlātāta | dīlātātum | dīlātātī | dīlātātae | dīlātāta | |
Genitive | dīlātātī | dīlātātae | dīlātātī | dīlātātōrum | dīlātātārum | dīlātātōrum | |
Dative | dīlātātō | dīlātātae | dīlātātō | dīlātātīs | dīlātātīs | dīlātātīs | |
Accusative | dīlātātum | dīlātātam | dīlātātum | dīlātātōs | dīlātātās | dīlātāta | |
Ablative | dīlātātō | dīlātātā | dīlātātō | dīlātātīs | dīlātātīs | dīlātātīs | |
Vocative | dīlātāte | dīlātāta | dīlātātum | dīlātātī | dīlātātae | dīlātāta |
References
- dilatatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.