dzimte
See also: dzimtē
Latvian
Etymology
This word, from dzimt (“to be born”) + -e, was coined and introduced into the literary language in the late 19th century by J. Alunāns.[1]
Noun
dzimte f (5th declension)
- (linguistics, grammar) gender (a grammatical subdivision of nouns, pronouns, etc. into groups)
- vīriešu dzimte ― masculine gender
- sieviešu dzimte ― feminine gender
- nekatra dzimte ― neuter gender
- vingrinājums domāts lietvārdu visu dzimšu daudzskaitļa darināšanai, to lietošanai vajadzīgajā formā ― the exercise was thought (= conceived) to make the plural (form) of nouns of all genders, (and) to use them in the necessary form
Declension
Declension of dzimte (5th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | dzimte | dzimtes |
| accusative (akuzatīvs) | dzimti | dzimtes |
| genitive (ģenitīvs) | dzimtes | dzimšu |
| dative (datīvs) | dzimtei | dzimtēm |
| instrumental (instrumentālis) | dzimti | dzimtēm |
| locative (lokatīvs) | dzimtē | dzimtēs |
| vocative (vokatīvs) | dzimte | dzimtes |
See also
References
- Karulis, Konstantīns (1992), “dzimt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.