ebullitus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of ēbulliō.
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | ēbullītus | ēbullīta | ēbullītum | ēbullītī | ēbullītae | ēbullīta | |
Genitive | ēbullītī | ēbullītae | ēbullītī | ēbullītōrum | ēbullītārum | ēbullītōrum | |
Dative | ēbullītō | ēbullītae | ēbullītō | ēbullītīs | ēbullītīs | ēbullītīs | |
Accusative | ēbullītum | ēbullītam | ēbullītum | ēbullītōs | ēbullītās | ēbullīta | |
Ablative | ēbullītō | ēbullītā | ēbullītō | ēbullītīs | ēbullītīs | ēbullītīs | |
Vocative | ēbullīte | ēbullīta | ēbullītum | ēbullītī | ēbullītae | ēbullīta |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.