edictatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of ēdictō
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | ēdictātus | ēdictāta | ēdictātum | ēdictātī | ēdictātae | ēdictāta | |
| Genitive | ēdictātī | ēdictātae | ēdictātī | ēdictātōrum | ēdictātārum | ēdictātōrum | |
| Dative | ēdictātō | ēdictātae | ēdictātō | ēdictātīs | ēdictātīs | ēdictātīs | |
| Accusative | ēdictātum | ēdictātam | ēdictātum | ēdictātōs | ēdictātās | ēdictāta | |
| Ablative | ēdictātō | ēdictātā | ēdictātō | ēdictātīs | ēdictātīs | ēdictātīs | |
| Vocative | ēdictāte | ēdictāta | ēdictātum | ēdictātī | ēdictātae | ēdictāta | |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.