ejecto

Latin

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /eːˈjek.toː/, [eːˈjɛk.toː]

Verb

ējectō (present infinitive ējectāre, perfect active ējectāvī, supine ējectātum); first conjugation

  1. Alternative form of eiecto

Inflection
   Conjugation of ejecto (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ējectō ējectās ējectat ējectāmus ējectātis ējectant
imperfect ējectābam ējectābās ējectābat ējectābāmus ējectābātis ējectābant
future ējectābō ējectābis ējectābit ējectābimus ējectābitis ējectābunt
perfect ējectāvī ējectāvistī ējectāvit ējectāvimus ējectāvistis ējectāvērunt, ējectāvēre
pluperfect ējectāveram ējectāverās ējectāverat ējectāverāmus ējectāverātis ējectāverant
future perfect ējectāverō ējectāveris ējectāverit ējectāverimus ējectāveritis ējectāverint
passive present ējector ējectāris, ējectāre ējectātur ējectāmur ējectāminī ējectantur
imperfect ējectābar ējectābāris, ējectābāre ējectābātur ējectābāmur ējectābāminī ējectābantur
future ējectābor ējectāberis, ējectābere ējectābitur ējectābimur ējectābiminī ējectābuntur
perfect ējectātus + present active indicative of sum
pluperfect ējectātus + imperfect active indicative of sum
future perfect ējectātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ējectem ējectēs ējectet ējectēmus ējectētis ējectent
imperfect ējectārem ējectārēs ējectāret ējectārēmus ējectārētis ējectārent
perfect ējectāverim ējectāverīs ējectāverit ējectāverimus ējectāveritis ējectāverint
pluperfect ējectāvissem ējectāvissēs ējectāvisset ējectāvissēmus ējectāvissētis ējectāvissent
passive present ējecter ējectēris, ējectēre ējectētur ējectēmur ējectēminī ējectentur
imperfect ējectārer ējectārēris, ējectārēre ējectārētur ējectārēmur ējectārēminī ējectārentur
perfect ējectātus + present active subjunctive of sum
pluperfect ējectātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — ējectā — — ējectāte —
future — ējectātō ējectātō — ējectātōte ējectantō
passive present — ējectāre — — ējectāminī —
future — ējectātor ējectātor — — ējectantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ējectāre ējectāvisse ējectātūrus esse ējectārī ējectātus esse ējectātum īrī
participles ējectāns — ējectātūrus — ējectātus ējectandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
ējectāre ējectandī ējectandō ējectandum ējectātum ējectātū

References
  • ejecto in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • ejecto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.