elimans
Latin
Etymology
Present participle of ēlīmō
Inflection
Third declension.
Number | Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
Nominative | ēlīmāns | ēlīmāns | ēlīmantēs | ēlīmantia | |
Genitive | ēlīmantis | ēlīmantis | ēlīmantium | ēlīmantium | |
Dative | ēlīmantī | ēlīmantī | ēlīmantibus | ēlīmantibus | |
Accusative | ēlīmantem | ēlīmāns | ēlīmantēs, ēlīmantīs | ēlīmantia | |
Ablative | ēlīmante, ēlīmantī1 | ēlīmante, ēlīmantī1 | ēlīmantibus | ēlīmantibus | |
Vocative | ēlīmāns | ēlīmāns | ēlīmantēs | ēlīmantia |
1When used purely as an adjective.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.