emoveo

Latin

Etymology

From ex- (“out of”) +‎ moveō (“move”).

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /eːˈmo.we.oː/, [eːˈmɔ.we.oː]

Verb

ēmoveō (present infinitive ēmovēre, perfect active ēmōvī, supine ēmōtum); second conjugation

  1. I move out or away, remove; dislodge; expel.
  2. I protrude.

Inflection
   Conjugation of emoveo (second conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ēmoveō ēmovēs ēmovet ēmovēmus ēmovētis ēmovent
imperfect ēmovēbam ēmovēbās ēmovēbat ēmovēbāmus ēmovēbātis ēmovēbant
future ēmovēbō ēmovēbis ēmovēbit ēmovēbimus ēmovēbitis ēmovēbunt
perfect ēmōvī ēmōvistī ēmōvit ēmōvimus ēmōvistis ēmōvērunt, ēmōvēre
pluperfect ēmōveram ēmōverās ēmōverat ēmōverāmus ēmōverātis ēmōverant
future perfect ēmōverō ēmōveris ēmōverit ēmōverimus ēmōveritis ēmōverint
passive present ēmoveor ēmovēris, ēmovēre ēmovētur ēmovēmur ēmovēminī ēmoventur
imperfect ēmovēbar ēmovēbāris, ēmovēbāre ēmovēbātur ēmovēbāmur ēmovēbāminī ēmovēbantur
future ēmovēbor ēmovēberis, ēmovēbere ēmovēbitur ēmovēbimur ēmovēbiminī ēmovēbuntur
perfect ēmōtus + present active indicative of sum
pluperfect ēmōtus + imperfect active indicative of sum
future perfect ēmōtus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ēmoveam ēmoveās ēmoveat ēmoveāmus ēmoveātis ēmoveant
imperfect ēmovērem ēmovērēs ēmovēret ēmovērēmus ēmovērētis ēmovērent
perfect ēmōverim ēmōverīs ēmōverit ēmōverimus ēmōveritis ēmōverint
pluperfect ēmōvissem ēmōvissēs ēmōvisset ēmōvissēmus ēmōvissētis ēmōvissent
passive present ēmovear ēmoveāris, ēmoveāre ēmoveātur ēmoveāmur ēmoveāminī ēmoveantur
imperfect ēmovērer ēmovērēris, ēmovērēre ēmovērētur ēmovērēmur ēmovērēminī ēmovērentur
perfect ēmōtus + present active subjunctive of sum
pluperfect ēmōtus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — ēmovē — — ēmovēte —
future — ēmovētō ēmovētō — ēmovētōte ēmoventō
passive present — ēmovēre — — ēmovēminī —
future — ēmovētor ēmovētor — — ēmoventor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ēmovēre ēmōvisse ēmōtūrus esse ēmovērī ēmōtus esse ēmōtum īrī
participles ēmovēns — ēmōtūrus — ēmōtus ēmovendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
ēmovēre ēmovendī ēmovendō ēmovendum ēmōtum ēmōtū

Derived terms
Related terms

Descendants

References
  • emoveo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • emoveo in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • emoveo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.