emundo

Latin

Etymology

ex- + mundo

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /eːˈmun.doː/, [eːˈmʊn.doː]

Verb

ēmundō (present infinitive ēmundāre, perfect active ēmundāvī, supine ēmundātum); first conjugation

  1. I clean or cleanse thoroughly

Inflection
   Conjugation of emundo (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ēmundō ēmundās ēmundat ēmundāmus ēmundātis ēmundant
imperfect ēmundābam ēmundābās ēmundābat ēmundābāmus ēmundābātis ēmundābant
future ēmundābō ēmundābis ēmundābit ēmundābimus ēmundābitis ēmundābunt
perfect ēmundāvī ēmundāvistī ēmundāvit ēmundāvimus ēmundāvistis ēmundāvērunt, ēmundāvēre
pluperfect ēmundāveram ēmundāverās ēmundāverat ēmundāverāmus ēmundāverātis ēmundāverant
future perfect ēmundāverō ēmundāveris ēmundāverit ēmundāverimus ēmundāveritis ēmundāverint
passive present ēmundor ēmundāris, ēmundāre ēmundātur ēmundāmur ēmundāminī ēmundantur
imperfect ēmundābar ēmundābāris, ēmundābāre ēmundābātur ēmundābāmur ēmundābāminī ēmundābantur
future ēmundābor ēmundāberis, ēmundābere ēmundābitur ēmundābimur ēmundābiminī ēmundābuntur
perfect ēmundātus + present active indicative of sum
pluperfect ēmundātus + imperfect active indicative of sum
future perfect ēmundātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ēmundem ēmundēs ēmundet ēmundēmus ēmundētis ēmundent
imperfect ēmundārem ēmundārēs ēmundāret ēmundārēmus ēmundārētis ēmundārent
perfect ēmundāverim ēmundāverīs ēmundāverit ēmundāverimus ēmundāveritis ēmundāverint
pluperfect ēmundāvissem ēmundāvissēs ēmundāvisset ēmundāvissēmus ēmundāvissētis ēmundāvissent
passive present ēmunder ēmundēris, ēmundēre ēmundētur ēmundēmur ēmundēminī ēmundentur
imperfect ēmundārer ēmundārēris, ēmundārēre ēmundārētur ēmundārēmur ēmundārēminī ēmundārentur
perfect ēmundātus + present active subjunctive of sum
pluperfect ēmundātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — ēmundā — — ēmundāte —
future — ēmundātō ēmundātō — ēmundātōte ēmundantō
passive present — ēmundāre — — ēmundāminī —
future — ēmundātor ēmundātor — — ēmundantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ēmundāre ēmundāvisse ēmundātūrus esse ēmundārī ēmundātus esse ēmundātum īrī
participles ēmundāns — ēmundātūrus — ēmundātus ēmundandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
ēmundāre ēmundandī ēmundandō ēmundandum ēmundātum ēmundātū

Descendants

References
  • emundo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • emundo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.