emutans

Latin

Etymology

Present participle of ēmūtō

Participle

ēmūtāns m or f or n (genitive ēmūtantis); third declension

  1. transforming

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
Nominative ēmūtāns ēmūtāns ēmūtantēs ēmūtantia
Genitive ēmūtantis ēmūtantis ēmūtantium ēmūtantium
Dative ēmūtantī ēmūtantī ēmūtantibus ēmūtantibus
Accusative ēmūtantem ēmūtāns ēmūtantēs, ēmūtantīs ēmūtantia
Ablative ēmūtante, ēmūtantī1 ēmūtante, ēmūtantī1 ēmūtantibus ēmūtantibus
Vocative ēmūtāns ēmūtāns ēmūtantēs ēmūtantia

1When used purely as an adjective.

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.