eradico

See also: eradicò

Italian

Verb

eradico

  1. first-person singular present indicative of eradicare

Anagrams

Latin

Etymology

ex- (“out of, from”) +‎ rādix (“root”) +‎ -ō (“denominative verb suffix”)

Pronunciation

Verb

ērādīcō (present infinitive ērādīcāre, perfect active ērādīcāvī, supine ērādīcātum); first conjugation

  1. I root out
  2. I extirpate, annihilate

Inflection
   Conjugation of eradico (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ērādīcō ērādīcās ērādīcat ērādīcāmus ērādīcātis ērādīcant
imperfect ērādīcābam ērādīcābās ērādīcābat ērādīcābāmus ērādīcābātis ērādīcābant
future ērādīcābō ērādīcābis ērādīcābit ērādīcābimus ērādīcābitis ērādīcābunt
perfect ērādīcāvī ērādīcāvistī ērādīcāvit ērādīcāvimus ērādīcāvistis ērādīcāvērunt, ērādīcāvēre
pluperfect ērādīcāveram ērādīcāverās ērādīcāverat ērādīcāverāmus ērādīcāverātis ērādīcāverant
future perfect ērādīcāverō ērādīcāveris ērādīcāverit ērādīcāverimus ērādīcāveritis ērādīcāverint
passive present ērādīcor ērādīcāris, ērādīcāre ērādīcātur ērādīcāmur ērādīcāminī ērādīcantur
imperfect ērādīcābar ērādīcābāris, ērādīcābāre ērādīcābātur ērādīcābāmur ērādīcābāminī ērādīcābantur
future ērādīcābor ērādīcāberis, ērādīcābere ērādīcābitur ērādīcābimur ērādīcābiminī ērādīcābuntur
perfect ērādīcātus + present active indicative of sum
pluperfect ērādīcātus + imperfect active indicative of sum
future perfect ērādīcātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ērādīcem ērādīcēs ērādīcet ērādīcēmus ērādīcētis ērādīcent
imperfect ērādīcārem ērādīcārēs ērādīcāret ērādīcārēmus ērādīcārētis ērādīcārent
perfect ērādīcāverim ērādīcāverīs ērādīcāverit ērādīcāverimus ērādīcāveritis ērādīcāverint
pluperfect ērādīcāvissem ērādīcāvissēs ērādīcāvisset ērādīcāvissēmus ērādīcāvissētis ērādīcāvissent
passive present ērādīcer ērādīcēris, ērādīcēre ērādīcētur ērādīcēmur ērādīcēminī ērādīcentur
imperfect ērādīcārer ērādīcārēris, ērādīcārēre ērādīcārētur ērādīcārēmur ērādīcārēminī ērādīcārentur
perfect ērādīcātus + present active subjunctive of sum
pluperfect ērādīcātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — ērādīcā — — ērādīcāte —
future — ērādīcātō ērādīcātō — ērādīcātōte ērādīcantō
passive present — ērādīcāre — — ērādīcāminī —
future — ērādīcātor ērādīcātor — — ērādīcantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ērādīcāre ērādīcāvisse ērādīcātūrus esse ērādīcārī, ērādīcārier1 ērādīcātus esse ērādīcātum īrī
participles ērādīcāns — ērādīcātūrus — ērādīcātus ērādīcandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
ērādīcāre ērādīcandī ērādīcandō ērādīcandum ērādīcātum ērādīcātū

1The present passive infinitive in -ier is a rare poetic form which is attested for this verb.

Descendants

References
  • eradico in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • eradico in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • eradico in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.