erectior
Latin
Adjective
ērēctior (neuter ērēctius); third declension
Declension
Third declension, comparative variant
Number | Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
Nominative | ērēctior | ērēctius | ērēctiōrēs | ērēctiōra | |
Genitive | ērēctiōris | ērēctiōris | ērēctiōrum | ērēctiōrum | |
Dative | ērēctiōrī | ērēctiōrī | ērēctiōribus | ērēctiōribus | |
Accusative | ērēctiōrem | ērēctius | ērēctiōrēs | ērēctiōra | |
Ablative | ērēctiōre | ērēctiōre | ērēctiōribus | ērēctiōribus | |
Vocative | ērēctior | ērēctius | ērēctiōrēs | ērēctiōra |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.