evanescens
Latin
Etymology
Present participle of ēvānēscō.
Declension
Third declension.
Number | Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
Nominative | ēvānēscēns | ēvānēscēns | ēvānēscentēs | ēvānēscentia | |
Genitive | ēvānēscentis | ēvānēscentis | ēvānēscentium | ēvānēscentium | |
Dative | ēvānēscentī | ēvānēscentī | ēvānēscentibus | ēvānēscentibus | |
Accusative | ēvānēscentem | ēvānēscēns | ēvānēscentēs, ēvānēscentīs | ēvānēscentia | |
Ablative | ēvānēscente, ēvānēscentī1 | ēvānēscente, ēvānēscentī1 | ēvānēscentibus | ēvānēscentibus | |
Vocative | ēvānēscēns | ēvānēscēns | ēvānēscentēs | ēvānēscentia |
1When used purely as an adjective.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.