exaltatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of exaltō.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | exaltātus | exaltāta | exaltātum | exaltātī | exaltātae | exaltāta | |
| Genitive | exaltātī | exaltātae | exaltātī | exaltātōrum | exaltātārum | exaltātōrum | |
| Dative | exaltātō | exaltātae | exaltātō | exaltātīs | exaltātīs | exaltātīs | |
| Accusative | exaltātum | exaltātam | exaltātum | exaltātōs | exaltātās | exaltāta | |
| Ablative | exaltātō | exaltātā | exaltātō | exaltātīs | exaltātīs | exaltātīs | |
| Vocative | exaltāte | exaltāta | exaltātum | exaltātī | exaltātae | exaltāta | |
Descendants
- English: exaltate
References
- exaltatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.