exsultatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of exsultō.

Participle

exsultātus m (feminine exsultāta, neuter exsultātum); first/second declension

  1. exulted, rejoiced
  2. revelled
  3. boasted

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative exsultātus exsultāta exsultātum exsultātī exsultātae exsultāta
Genitive exsultātī exsultātae exsultātī exsultātōrum exsultātārum exsultātōrum
Dative exsultātō exsultātae exsultātō exsultātīs exsultātīs exsultātīs
Accusative exsultātum exsultātam exsultātum exsultātōs exsultātās exsultāta
Ablative exsultātō exsultātā exsultātō exsultātīs exsultātīs exsultātīs
Vocative exsultāte exsultāta exsultātum exsultātī exsultātae exsultāta
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.