homeriacus
Latin
Etymology
From Homērus (“Homer”), from Ancient Greek Ὅμηρος (Hómēros).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ho.meː.riˈaː.kus/
Adjective
homēriācus (feminine homēriāca, neuter homēriācum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | homēriācus | homēriāca | homēriācum | homēriācī | homēriācae | homēriāca | |
Genitive | homēriācī | homēriācae | homēriācī | homēriācōrum | homēriācārum | homēriācōrum | |
Dative | homēriācō | homēriācae | homēriācō | homēriācīs | homēriācīs | homēriācīs | |
Accusative | homēriācum | homēriācam | homēriācum | homēriācōs | homēriācās | homēriāca | |
Ablative | homēriācō | homēriācā | homēriācō | homēriācīs | homēriācīs | homēriācīs | |
Vocative | homēriāce | homēriāca | homēriācum | homēriācī | homēriācae | homēriāca |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.