impensus

Latin

Alternative forms

Etymology

Perfect passive participle of impendō (“weigh out, expend”).

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /imˈpen.sus/, [ɪmˈpẽː.sʊs]

Participle

impēnsus m (feminine impēnsa, neuter impēnsum); first/second declension

  1. considerable
  2. great
  3. earnest

Declension

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative impēnsus impēnsa impēnsum impēnsī impēnsae impēnsa
Genitive impēnsī impēnsae impēnsī impēnsōrum impēnsārum impēnsōrum
Dative impēnsō impēnsae impēnsō impēnsīs impēnsīs impēnsīs
Accusative impēnsum impēnsam impēnsum impēnsōs impēnsās impēnsa
Ablative impēnsō impēnsā impēnsō impēnsīs impēnsīs impēnsīs
Vocative impēnse impēnsa impēnsum impēnsī impēnsae impēnsa
  • comparative impēnsior, superlative impēnsissimus

Derived terms

References
  • impensus (inp-) in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • impensus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • impensus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.