inauditus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of inaudiō.

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /i.nau̯ˈdiː.tus/, [ɪ.nau̯ˈdiː.tʊs]

Participle

inaudītus m (feminine inaudīta, neuter inaudītum); first/second declension

  1. heard (of), learnt (that)

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative inaudītus inaudīta inaudītum inaudītī inaudītae inaudīta
Genitive inaudītī inaudītae inaudītī inaudītōrum inaudītārum inaudītōrum
Dative inaudītō inaudītae inaudītō inaudītīs inaudītīs inaudītīs
Accusative inaudītum inaudītam inaudītum inaudītōs inaudītās inaudīta
Ablative inaudītō inaudītā inaudītō inaudītīs inaudītīs inaudītīs
Vocative inaudīte inaudīta inaudītum inaudītī inaudītae inaudīta

Adjective

inaudītus (feminine inaudīta, neuter inaudītum); first/second declension

  1. (previously) unheard of; novel, new

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative inaudītus inaudīta inaudītum inaudītī inaudītae inaudīta
Genitive inaudītī inaudītae inaudītī inaudītōrum inaudītārum inaudītōrum
Dative inaudītō inaudītae inaudītō inaudītīs inaudītīs inaudītīs
Accusative inaudītum inaudītam inaudītum inaudītōs inaudītās inaudīta
Ablative inaudītō inaudītā inaudītō inaudītīs inaudītīs inaudītīs
Vocative inaudīte inaudīta inaudītum inaudītī inaudītae inaudīta

Descendants

References
  • inauditus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • inauditus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • inauditus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.