infrenatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of īnfrēnō.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | īnfrēnātus | īnfrēnāta | īnfrēnātum | īnfrēnātī | īnfrēnātae | īnfrēnāta | |
| Genitive | īnfrēnātī | īnfrēnātae | īnfrēnātī | īnfrēnātōrum | īnfrēnātārum | īnfrēnātōrum | |
| Dative | īnfrēnātō | īnfrēnātae | īnfrēnātō | īnfrēnātīs | īnfrēnātīs | īnfrēnātīs | |
| Accusative | īnfrēnātum | īnfrēnātam | īnfrēnātum | īnfrēnātōs | īnfrēnātās | īnfrēnāta | |
| Ablative | īnfrēnātō | īnfrēnātā | īnfrēnātō | īnfrēnātīs | īnfrēnātīs | īnfrēnātīs | |
| Vocative | īnfrēnāte | īnfrēnāta | īnfrēnātum | īnfrēnātī | īnfrēnātae | īnfrēnāta | |
References
- infrenatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- infrenatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- infrenatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.