interiturus
Latin
Etymology
Future participle of intereō
Participle
interitūrus m (feminine interitūra, neuter interitūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | interitūrus | interitūra | interitūrum | interitūrī | interitūrae | interitūra | |
Genitive | interitūrī | interitūrae | interitūrī | interitūrōrum | interitūrārum | interitūrōrum | |
Dative | interitūrō | interitūrae | interitūrō | interitūrīs | interitūrīs | interitūrīs | |
Accusative | interitūrum | interitūram | interitūrum | interitūrōs | interitūrās | interitūra | |
Ablative | interitūrō | interitūrā | interitūrō | interitūrīs | interitūrīs | interitūrīs | |
Vocative | interitūre | interitūra | interitūrum | interitūrī | interitūrae | interitūra |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.