iuratus
Latin
Alternative forms
Etymology
Perfect passive participle of iūrō (“swear on oath”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /juːˈraː.tus/, [juːˈraː.tʊs]
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | iūrātus | iūrāta | iūrātum | iūrātī | iūrātae | iūrāta | |
Genitive | iūrātī | iūrātae | iūrātī | iūrātōrum | iūrātārum | iūrātōrum | |
Dative | iūrātō | iūrātō | iūrātīs | ||||
Accusative | iūrātum | iūrātam | iūrātum | iūrātōs | iūrātās | iūrāta | |
Ablative | iūrātō | iūrātā | iūrātō | iūrātīs | |||
Vocative | iūrāte | iūrāta | iūrātum | iūrātī | iūrātae | iūrāta |
Descendants
References
- iuratus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- iuratus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.