judiciarius
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /juː.di.kiˈaː.ri.us/, [juː.dɪ.kɪˈaː.ri.ʊs]
Adjective
jūdiciārius (feminine jūdiciāria, neuter jūdiciārium); first/second declension
- Alternative form of iudiciarius
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | jūdiciārius | jūdiciāria | jūdiciārium | jūdiciāriī | jūdiciāriae | jūdiciāria | |
| Genitive | jūdiciāriī | jūdiciāriae | jūdiciāriī | jūdiciāriōrum | jūdiciāriārum | jūdiciāriōrum | |
| Dative | jūdiciāriō | jūdiciāriae | jūdiciāriō | jūdiciāriīs | jūdiciāriīs | jūdiciāriīs | |
| Accusative | jūdiciārium | jūdiciāriam | jūdiciārium | jūdiciāriōs | jūdiciāriās | jūdiciāria | |
| Ablative | jūdiciāriō | jūdiciāriā | jūdiciāriō | jūdiciāriīs | jūdiciāriīs | jūdiciāriīs | |
| Vocative | jūdiciārie | jūdiciāria | jūdiciārium | jūdiciāriī | jūdiciāriae | jūdiciāria | |
References
- judiciarius in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- judiciarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.