lancinaturus

Latin

Etymology

Future active participle of lancinō (“I rend, mangle, or lacerate”).

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /lan.ki.naːˈtuː.rus/, [laŋ.ki.naːˈtuː.rus]

Participle

lancinātūrus m (feminine lancinātūra, neuter lancinātūrum); first/second declension

  1. about to rend, mangle, or lacerate (tear to pieces)

Declension

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative lancinātūrus lancinātūra lancinātūrum lancinātūrī lancinātūrae lancinātūra
Genitive lancinātūrī lancinātūrae lancinātūrī lancinātūrōrum lancinātūrārum lancinātūrōrum
Dative lancinātūrō lancinātūrae lancinātūrō lancinātūrīs lancinātūrīs lancinātūrīs
Accusative lancinātūrum lancinātūram lancinātūrum lancinātūrōs lancinātūrās lancinātūra
Ablative lancinātūrō lancinātūrā lancinātūrō lancinātūrīs lancinātūrīs lancinātūrīs
Vocative lancinātūre lancinātūra lancinātūrum lancinātūrī lancinātūrae lancinātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.