lenitus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of lēniō.
Declension
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | lēnītus | lēnīta | lēnītum | lēnītī | lēnītae | lēnīta | |
Genitive | lēnītī | lēnītae | lēnītī | lēnītōrum | lēnītārum | lēnītōrum | |
Dative | lēnītō | lēnītō | lēnītīs | ||||
Accusative | lēnītum | lēnītam | lēnītum | lēnītōs | lēnītās | lēnīta | |
Ablative | lēnītō | lēnītā | lēnītō | lēnītīs | |||
Vocative | lēnīte | lēnīta | lēnītum | lēnītī | lēnītae | lēnīta |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.